Kas ir periodontologs?
Periodontologs ir zobārstniecības speciālists, kas nodarbojas ar zobu ārstēšanu, galvenokārt periodonta slimībām. Jelgavas Zobārstniecība piedāvā periodontologa pakalpojumus, kas izvērtēs smaganu veselības stāvokli un piemēros nepieciešamās ārstniecības procedūras.
Kas ir periodontoloģija?
Periodontoloģija ir smaganu saslimšanu ārstēšana
Smaganu problēmas agrīnā saslimšanas stadijā parasti nav pamanāmas, jo tām nav izteikti pamanāmu simptomu. Biežākie smaganu saslimšanas iemesli ir – nepietiekama mutes higiēna, nepareiza mutes kopšanas tehnika.
Smaganu saslimšanu pazīmes
Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas rodas mīkstā aplikuma vai zobakmens aplikuma rezultātā. Galvenie slimības simptomi ir sarkanas, pietūkušas, asiņojošas smaganas ne tikai tīrot ar zobu birsti un “diegojot” ar zobu diegu zobus, bet arī ēdot, kožļājot. Var būt slikta elpa, sāpes smaganās. Smaganu iekaisums jeb gingivīts aptver tikai mīkstos audus bez kaula un periodonta saišu bojājuma. Šajā stadijā slimību var pilnībā izārstēt, apmeklējot zobu higiēnistu, lai noņemtu sakrājušos mīksto aplikumu un zobakmeni, kā arī regulāri un pareizi tīrot zobus.
Ja tam nepievērš uzmanību un neārstē, tas var progresēt nopietnā smaganu un zoba balstaudu saslimšanā – periodontītā (parodontoze), kas ir viens no biežākajiem zobu zaudēšanas iemesliem.
Iekaisuma process vēršas plašumā un pārņem visu periodontu – gan smaganas, gan saistaudus, gan žokļa kaulu, kas ieskauj zobu no visām pusēm, neļaujot tam kustēties, jo smaganu piestiprinājums pie zoba pārvietojas saknes virzienā. Ar laiku iekaisums izplatās tālāk. Atsedzoties zoba saknes virsmai, kur smaganas vairs nav cieši piestiprinātas zoba saknes virsmai, padziļinās arī sprauga starp zoba sakni un smaganu un veidojas smaganu kabatas, kur ne tikai uzkrājas ēdiena paliekas, bet arī vairojas mutes dobuma mikroorganismi. Iekaisumam uzliesmojot, tās var pildīties ar strutām, bet zobakmens uz zobiem veidojas ne tikai virs, bet arī zem smaganām. Pakāpeniski sākas žokļa kaula noārdīšanās process. Smaganas atkāpjas arvien zemāk, atsedzot sakņu virsmas, zobiem sākt trūkt balsta, tādēļ tie kļūst kustīgi – pārvietojas, it kā pastiepjas garāki, starp tiem veidojas spraugas.
Izmeklēšana un ārstēšana
Svarīgi pievērst uzmanību jebkurām smaganu izmaiņām un problēmām, savlaicīgi apmeklēt speciālistu- higiēnistu vai periodontologu (paradontologu), kurš veiks izmeklēšanu un ārstēšanu.
Smaganu izmeklēšana ir vienkārša procedūra, kas norit bez sāpēm. Periodontologs ar speciālu instrumentu- zondi- izmēra smaganu rievas dziļumu. Ja tā ir vesela, tad tā ir 1-3 mm dziļa, un to veido veseli smaganu audi. Ja smaganu rieva ir dziļāka par 3 mm, tad smaganu iekaisuma rezultātā smaganu rieva kļūst dziļāka, un tajā atrodas ļoti liels daudzums baktēriju – to sauc par periodontālo kabatu, tiek konstatēta nopietna smaganu saslimšana – periodontīts. Svarīgi izmeklēšanas laikā ir veikt arī rentgena uzņēmumu, jo zobus aptverošā kaula samazināšanos un izmaiņas nav iespējams noteikt tikai ar instrumentu palīdzību.
Periodontīts ir hroniska slimība un veiksmīgas ārstēšanas rezultātā iespējams izārstēt vai radikāli samazināt iekaisumu periodontā un apturēt tālāko balstaudu zudumu, taču pilnībā atjaunot jau zaudētos balstaudus bieži vien nav iespējams, tādēļ ļoti svarīga ir šo slimību savlaicīga atklāšana un ārstēšana jau agrīnā stadijā. Smaganu kabatu ārstēšanai izmanto gan konservatīvas, gan ķirurģiskas metodes, taču vislielākā nozīme tomēr ir pacienta spējai sadarboties ar ārstu un nodrošināt labu mutes higiēnu ikdienā. Regulāri ārsta periodontologa vai higiēnista apmeklējumi vairākas reizes gadā savukārt palīdzēs kontrolēt periodonta stāvokli un novērst slimības recidīvu. Taču pats galvenais ir pacienta ziņā – regulāri un pareizi tīrīt zobus divas reizes dienā. Šim nolūkam vajag izmantot gan zobu diegu, gan speciālas starpzobu vai vienkūlīšu zobu sukas, gan īpašas zobu pastas, ko var iegādāties aptiekās vai zobārstu praksēs. Tā kā šie zobu kopšanas līdzekļi jāpiemeklē pareizi – atbilstoši pacienta sakodienam, zobu un smaganu veselības stāvoklim –, pirms to iegādes jākonsultējas ar zobu higiēnistu vai periodontologu, kurš arī ierādīs pareizu zobu tīrīšanas tehniku.
Smaganu iekaisums ne vienmēr pārvēršas periodontītā. Tas lielā mērā atkarīgs no organisma imūnās aizsardzības sistēmas. Ja tā ir stipra, organisms pats spēj savaldīt smaganu iekaisumu. Ļoti nelabvēlīgi smaganu un zobu veselību ietekmē smēķēšana, kas kopā ar sliktu mutes dobuma higiēnu ievērojami palielina aplikuma veidošanos. Arī nekontrolēts cukura diabēts un osteoporoze veicina periodontīta attīstību, jo tad iekaisuma un sabrukšanas process kaulos norit daudz straujāk.
Diemžēl tā nav tikai gados vecu cilvēku slimība. Zobu balstaudu iekaisums var skart arī bērnus un pusaudžus, turklāt tad slimība noris slēptā un daudz agresīvākā formā. No tā pubertātes vecumā cieš apmēram 1% pusaudžu, tādēļ arī šajā vecumā regulāri jāapmeklē zobārsts vai zobu higiēnists.